Lieldienas

Lieldienas, "The Great Day", "Great Days" - these are designations used in the daina-songs for the spring equinox. According to folk tradition Easter has arrived when the day has become longer than the night for the first time that year

On Easter morning people arose before the rising of the sun, and to obtain health and beauty, they hurried to wash their faces in a spring or a stream running east. This was followed by one of the most important Easter activities - awaiting the sunrise exactly when it appears in the equinox morning. In Liv villages the morning began with calling and awakening of birds so they might protect the people from evil and sickness.

Those who had risen first, woke those who were still sleeping and switched them with steamed birch branches. In this way a special force that encouraged fertility and endowed people with health and success was transferred from the branches. This ritual is connected with archaic concepts about the staff of life and its fertility enhancing power.

The spring equinox is the time that farmers are harried by endless labours and they must keep up with the rapid awakening of nature and the rhythm of work. But the Latvian preserves a certain independence from this haste: for instance, one of the most important Easter rituals is hanging of the swing and swinging. But when swinging at Easter, one must not stop the swing; it must stop on its own. Only if the swinging is gentle, will the flax field finish its blooming without being beaten down by rain or wind. According to archaic beliefs, swinging is connected with fertility, and it must be done, so the livestock will do well, as well as the flax, and one will be spared bites from mosquitoes and gadflies. The first to be swung were usually the master and mistress, after that the rest took their turns. In return for swinging them, the girls paid the boys eggs, pies, or even handmade mittens and socks.

In the past, eggs for different peoples were a symbol of life, and also in Latvian spring equinox traditions they were given a special place. Awaiting Easter, eggs were colored with onion skins, rye shoots, chamomile, or hay cuttings. This is not such an old custom, but in our day very popular. Eggs are given for swinging, and eggs are knocked together to see which one survives cracking, as according to belief, the one whose egg shell was strongest, will live longer. During Easter eggs are rolled and eaten in great quantities, because in addition to round flatbreads and sprouted grains, they are the primary Easter foods.

Zemei gada laikā apritot ap Sauli izšķirami četri svarīgi notikumi, ko apzīmē ar saulgriežiem:
*   ziemā - ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā
*   vasarā - vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā
*   rudenī un pavasarī - diena un nakts ir vienādā garumā.

Katrs ceturksnis, sakrītot ar klimatiskām pārmaiņām dabā, tiek sadalīts uz pusēm, līdz ar to viena gada laikā Zemes ritējumā ap Sauli izdalās astoņi notikumi, kurus latvieši atzīmē kā svētku dienas. Senie latvieši nepazina vārdu "svētki", viņi pazina "laikus", galvenokārt saulgriežus, ko atzīmēja pat vairākas dienas pēc kārtas.

Šie laiki ir: Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Jēkabi, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki. Visi šie laiki tika atzīmēti un svinēti katrs savādāk, katrs ar savām tradīcijām, kas bija domātas ļaužu priekam. Savukārt laiku tradīcijas saistās ar rituāliem, kas bija vērsti uz Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu un aizsardzībai pret ļaunajiem spēkiem.

Lieldienas pēc senā senču Mēness - Saules kalendāra iezīmē pavasara punktu, kad diena kļūst garāka par nakti, un tās iznāk devītajā (piecdienu) nedēļā pēc Meteņiem. Lieldienas, tāpat kā Ziemassvētkus svin trīs, reizēm četras dienas. Lieldienās, saulei lecot un rietot, tās ēna iet pa vienu līniju virzienā rietumi - austrumi. Šo līniju sauc par Saules taku un dabā to iezīmē Lieldienu rītā pret sauli tekošs strauts. Senie latvieši šim strautam piedēvēja maģisku, veselību un skaistumu vairojošu spēku.
 
Lieldienas bija lieli svētki, kaimiņi gāja viens pie otra un izpēra cits citu auglības veicināšanai, izpēra arī lopus un pat bites. Tā kā senajos mītos ola simbolizē sauli, tad Lieldienās izpaudās senais olas kults, kurā ola ir dzīvības nesēja. Lieldienās olas ne tikai ēda, bet arī krāsoja, mainīja, dāvināja, ar olām atpirkās no pērējiem. Meitas deva puišiem olas par šūpoļu kāršanu un šūpošanu. Šūpoļu kāršana un šūpošanās, līdzīgi kā lēkšana, griešanās, mīdīšana, pēršana un dancošana piederēja pie darbībām, kas veicina auglību. Tāpat mūsu senči ticēja, ka Lieldienu rītam piemīt īpašs spēks un burvība, tāpēc arī Lieldienās būrās, zīlēja un pareģoja laiku.