-   daily-tangents.com   -  

||<<<||>>>||

pieminas

||<<<||>>>||

picture
Atvadoties no Jura Krieva.

Valsts Svētku priekšvakarā 2000. gada 17. novembrī, kad ciems "Latvija" gatavojas 18. novembra svinībām, pārtrūkst Jura Krieva dzīves pavediens.

Kārļa Skalbes ģimnāzijas motto: "Krājiet Klusu Gaismu Savai Dvēselei" ir pavadījis Juri visu mūžu.

Juris sāka savas skolas gaitas Rīgā Franču licējā. Vēlāk apmeklēja Fišbachas Kārļa Skalbes ģimnāziju Vācijā. Amērikā beidza Wright Jr. Koledžu Čikāgā un arī ieguva vairākus kredītus IIT koledžā.

Maizes darbā lielāko mūža daļu aizvadīja "Underwriters Laboratories - (UL)", Čikāgā un Northbrookā, kur strādāja kā elektriskais inženieris (engineering associate).

Juris nekad neturēja rokas klēpī, bet vienmēr un visur bija darbīgs, izpalīdzīgs, sirsnīgs kā ģimenē tā sabiedriskajā dzīvē. Ilgus gadus kalpoja Sv. Jāņa Ev. Lut. baznīcas valdē pie mācītāja Gustava Straumaņa un vēlāk prāvesta Artūra Liepkalna.

Čikāgas Kr. Barona skolā bija vecāku padomes loceklis. Arī darbojās skautu vecāku padomē un tika apbalvots ar skautu saulīti.

D.V. organizācijai savu interesi Juris sāka pievērst ar D.V. priekš. Augusta Vanaga atsūtīto Latvijas karoga vairodziņu un apsveikumu Valsts Svētkos, dienējot ASV gaisa spēkos tālos austrumos Korejas kara konfliktā.

Ieceļojot Amērikā 1949. g. 27 oktobrī, kopā ar vecākiem un brāli, pretī sniedzās New Yorkas Brīvības statuja (Statue of Liberty). Tālāk ceļš aizved uz Čikāgu.

1952. g. 10. janv. Juris brīvprātīgi iestājas Amērikas gaisa spēkos (U.S. Air Force) kur paiet četri gadi. Savu mūža draugu, Dzidru Rutks, satiekot 1952. g. 4. jūlijā. Dzidras pabrālis pamanot Nameja gredzenu Jura pirkstā sāka runāt ar viņu latviešu valodā. Pēc tam abi karavīri atvaļinājuma dienās ieradās Monettā, Missourī pavalstī. Sekoja ilga vēstuļu apmaiņa ar satikto meiteni, un pēc trijiem gadiem abus salaulāja mācītājs Gustavs Straumanis. Šoruden 17. septembrī Juris agrā rītā ieradās ar tumši sarkanu rožu klēpi apsveikt laulāto draudzeni 45. gadu jubilejā. Laulība svētīta ar diviem dēliem - Gundaru un Vikoru, un diviem mazbērniem - Ēriku Juri un Liju Dainu.

1989. gadā Juris aiziet pensijā un pārceļas uz dzīvi "Latvijas" ciemā pie Gaŗezera, Mičiganā. Sākās ļoti darbīgs dzīves posms. Katru soli pavada viņa gatavotās margas virtuvē un uz balkona. Pretī raugas šķūnītis, kuru pats uzcēla. Arī daudzie dobju un pakalnu iežogojumi, kāpnes ir Jura roku darbs. Tāpat Gaŗezera brīvdabas baznīcā ieejot Jura celtais galdiņš kalpo dziesmu lapiņu uzlikšanai. Tika izgatavota runātāja pulte un divi lieli svečturi, sastrādājoties kopā ar Aleksandru Alunānu, kuri rotā daudzus sarīkojumus.

Ciems "Latvija" ieguva pakāpienus, kur pakāpties Ciema Balsīm, kad jāuzstājas ar priekšnesumu.

Juris dziedāja "Ciema Balsis" korī, pa reizei atcerēdamies kora mēģīnājumus Eduarda Ramata korī Čikāgā, kad vēl bija jaunekļa gados.

Vairākus gadus izpildīja sekretāra pienākumus ciemā "Latvija". 1991. gada 8. decembrī pāriet no Čikāgas D.V. apvienības uz "Ciems Latvija" D.V. apvienību un 1994. gadā sāka pildīt apv. priekšnieka pienākumus. Juris ir D.V. mūža biedrs.

Apbalvots ar D.V. Pateicības rakstu, Goda rakstu un Atzinības rakstu par nopelniem D.V. organizācijas darbā un mērķu sekmēšanā, no D.V. centrālās valdes.

Juris pārstāvēja D.V. Latvijas ciema apv. ASV DV salidojumos Bostonā, Klīvlandē, Detroitā, Indianapolē un Milvokos.   2000. gada 19 septembrī pēdējā D.V. apv. ciema "Latvija" ārkārtējā biedru pilnsapulcē, Jurim pateicās par sekmīgu darbu apvienībā ar ziediem un vitrāžas mākslas darbu, kuru pasniedza Gunārs Liepiņš un Daina Melbārde.

Juris vienmēr dziļi sirdī bija ieslēdzis savu tēvzemi Latviju.   1995. un 1997. gada septembrī liktenis bija lēmis atgriezties sirmajā Rīgā un sastapt četrus brālēnus no Dzenīšu un Vīksnes dzimtas ar kuriem nodibinājās ciešas saites.

Jurim vienmēr ir bijusi humora izjūta, laipns vārds un prasme izlīdzināt asumus, šķelšanos ...

Viesībās daudzreiz dzirdēta viņa dziedātā Jāņa Klīdzēja "Brūnacīte" -

Pēdējo to dziesmu dziedu,
Ilgi dziedu to,
Paņemu līdz tavu ziedu
Ceļam dāvāto ...
 
Ilgi mani brūnacīte,
Neredzēsi vairs ...

2000. gada 22. novembrī notika sēru Dievkalpojums Halverson Chapel, Three Rivers, Michigan. Aizlūgumu vadīja māc. Leons Vīksne. Ērģeļu prelūdiju atskaņoja Baiba Dumpe. Ciema Balsis nodziedāja Br. Skultes "Aijā" Baibas Dumpes vadībā.

Goda sardzē pie Latvijas karoga stāvēja Daugavas Vanagi Gundars Strautnieks, Gunārs Liepiņš, Jānis Fogelis un Aleksandrs Ešmits.

Aizgājušam draugam pēdējos sveicienus no "Skalbiešiem" nesa Baiba Dumpe.

Pēdējos atvadvārdus no DV ASV zemes valdes un Kalamazū D.V. apv. nodeva Zigfrīds Jirgens.

No "Latvijas" Ciema D.V. apv. atvadījās Gundars Strautnieks. Atvadvārdus teica Auseklis Elksnis no Apv. Kalamazū Ev. Lut. Draudzes.

Ārijs Vilemsons atvadījās no ciema Latvija ļaudīm (ciemaniekiem) ar vārdiem:

Mūsu mīļam draugam, Jurim,
Tev zeme bij svēta kur piedzimi
Tev valoda mīļa ko runāji.
Tik tālos ceļos, pagura kājas
Un svešā malā apstājās sirds.
    "Mums ir liels zaudējums, pat vārdi nevar izteikt šo tukšumu un trūkumu Krievu ģimenei, radiem, draugiem, un Ciemam. Jura darbs, padoms, izdarības, gudrība, humors, laipnība un smaids atspīdēs mūsu atmiņās vēl ilgu laiku, un viņa pārpalikušais spožums atgādinās ka starp mums bija viens respektēts cilvēks, vārdā, Juris Krievs."

Artis Inka atvadījās no Čikāgas Staburaga skautiem; Pēteris Burģelis, Gaŗezera adm., nesa sveicienus no Gaŗezera.

Juris Augusts D.V. ASV priekšn. savā līdzjūtības vēstulē raksturo Juri kā stūrakmeni "Latvijas" ciema D.V. apvienībā.

Latvijas valsts himnai klusi izskanot, zārks tiek pārsegts ar Amērikas valsts karogu.

Sarkanas un baltas rozes, kuras tikai dažus mirkļus atpakaļ rotāja zārku, tiek ieliktas līdzi Jurim mūžīgam sveicienam. Dēli, skolas biedri un draugi iznesa šķirstu, lai tālāk dotos uz Fort Custer Nacionālo kapsētu Augusta, Michigan.

202 plīvojoši Amērikas karogi sagaida mirušo karavīru. Sēras skaņas atskan no kapu zvaniem. Pārstājis snigt un debess noskaidrojas košā zilumā. Atspīdot saules stariem norīb zalūtes šāvieni. Amērikas karogs tiek salocīts un nodots atraitnei.

Mūža Svētvakara dziesmai izskanot daudzu pavadītāju balsīs,   Juris tiek guldīts kapā.

Man neiziet no prāta vārdi:

Sniegs būs apsnidzis to ciemu
Naktī vētrainā,
Aizbridīšu es pa ziemu
Svētku vakarā.

picture
"Carillon" zvana plāksnē
ir iegravēti vārdi:

As these bells ring
Honored dead rest
Freedom lives

-Dzidra Krievs